Digitālās iegūšanas jomā 3D skeneri ir kļuvuši par galveno rīku fizisko vienību pārveidošanai precīzos 3D modeļos. Tomēr dažādu lietojumprogrammu vajadzību un scenāriju dēļ tirgū esošās galvenās ierīces atšķiras pēc to principiem, veiktspējas un piemērojamās darbības jomas. Šo atšķirību noskaidrošana palīdz lietotājiem veikt atbilstošu atlasi, pamatojoties uz viņu uzdevuma mērķiem.
No darbības principa viedokļa 3D skenerus galvenokārt var iedalīt dažādos tehnoloģiskajos maršrutos, piemēram, optiskajos, lāzera un strukturētās gaismas skeneros. Optiskie skeneri galvenokārt izmanto redzamās gaismas attēlveidošanas un stereo saskaņošanas algoritmus, lai iegūtu informāciju par dziļumu, izceļoties bagātīgu tekstūru un krāsu tveršanā. Tie ir piemēroti scenārijiem, kuros nepieciešama augsta virsmas detalizācija un reālisms, piemēram, kultūras relikviju digitalizācija un mākslas dizains. To priekšrocības ir bezkontakta darbība un ātra uztveršanas ātrums, taču tos var ietekmēt spēcīgas gaismas vai atstarojošu virsmu radīti traucējumi. No otras puses, lāzerskeneri izmanto lāzera diapazonu kā savu kodolu, skenējot mērķus punktu-pa-punktam vai līniju-pa-līnijai. Tie piedāvā augstu precizitāti un ir nejutīgi pret apkārtējo gaismu, ko bieži izmanto rūpnieciskajā pārbaudē, reversajā inženierijā un citās jomās ar stingrām ģeometriskās precizitātes prasībām. Tomēr tie ir salīdzinoši laikietilpīgi, un ir jāņem vērā signāla stiprums tumšiem vai gaišiem{13}}materiāliem. Strukturētās gaismas iekārtas iegūst 3D informāciju, projicējot konkrētus režģa rakstus un analizējot deformācijas. Tā apvieno augstu izšķirtspēju ar ātru iegūšanas efektivitāti, padarot to piemērotu, piemēram, vidēja izmēra rūpnieciskām detaļām un cilvēka ķermeņa skenēšanai, zināmā mērā panākot līdzsvaru starp precizitāti un ātrumu.
Pamatojoties uz skenēšanas metodi, aprīkojumu var iedalīt arī rokas, stacionāros un sliežu{0}}montējamos veidos. Rokas modeļi ir pārnēsājami un elastīgi, ļaujot operatoriem brīvi pārvietoties pa sarežģītām telpām vai lielām objektu virsmām, lai pabeigtu ieguvi, piemēroti-objekta kartēšanai un grūti pārvietojamām sagatavēm. Fiksētie un sliežu ceļu{4}}montētie modeļi darbojas uz darbgalda vai iepriekš iestatītas
Salīdzinot precizitāti un mērījumu diapazonu, dažādas iekārtas nodrošina kompromisu starp detaļu reproducēšanas spēju un mērījumu diapazonu. Augstas-precizitātes modeļiem bieži ir ierobežoti mērījumu diapazoni, kas ir piemēroti mazām, precīzām detaļām; liela-izmēra skenēšanas iekārta, lai gan tai ir plašs mērījumu diapazons, var apdraudēt maksimālu precizitāti. Turklāt dažas iekārtas atbalsta vairāku-režīmu pārslēgšanu vai piederumu paplašināšanu, lai uzlabotu svaru un materiālu pielāgojamību.
Būtiska atšķirība ir arī piemērošanas joma. Rūpnieciskā ražošana dod priekšroku augstas-precizitātes, atkārtojamiem risinājumiem, izmantojot lāzerus un strukturētu gaismu; kultūras saglabāšana un filmu specefekti dod priekšroku augstas-faktūras iegūšanai, izmantojot optiskās metodes; savukārt medicīnas jomā tiek uzsvērti dizaini, kuros prioritāte ir cilvēku drošība, komforts un neinvazivitāte.
Kopumā atšķirības 3D skeneru tehniskajos principos, struktūrās un funkcijās atspoguļo daudzveidīgu lietojumu ekosistēmu. Izpratne par šīm atšķirībām var palīdzēt lietotājiem atrast optimālo līdzsvaru starp precizitāti, efektivitāti, pārnesamību un izmaksām, tādējādi pilnībā realizējot digitālās iegūšanas potenciālu.
